Portāla administratorēm Baibai Krūzei-Rozītei un Ilzei Šafranskai lietotāju ziņojumu izskatīšana un krāpniecisku rīcību pamanīšana ir nosacīta darba ikdiena. Kā viņas novērojušas, tad krāpniekus portālā var dalīt 3 daļās:

Citu lietotāju datu iegūšana daudziem krāpniekiem ir tīrā izklaide, proti, vēstuļu sūtīšana no lietotāju profiliem, profila datu rediģēšana, pat profila izdzēšana. Baiba Krūze-Rozīte min, ka visizplatītākais veids, kā iegūt citu lietotāju datus, ir izveidot lapu, kas vizuāli atgādina draugiem.lv sākumlapu. Šī saite tika plaši izplatīta. Kad tā ir atvērta, cilvēkiem it kā no jauna prasa reģistrēties portālā. „Šajā brīdī tu savu e-pastu un paroli esi atdevis citiem cilvēkiem,” stāsta Baiba.

Krāpnieki izmanto portālā reģistrētos numurus, lai iegādātos tādus pakalpojumus kā statistiku, dāvanas, tādejādi radot finansiālus zaudējumus citiem portāla lietotājiem.

Krāpnieki iekļūst profilā, no kura citiem cilvēkiem izsūta vēstules esošajiem kontaktiem par darba piedāvājumu uzņēmumā draugiem.lv. Lai pieteiktos šim darbam, ir jānosūta savi bankas dati. Personāla un klientu attiecību vadītāja Santa Līce-Krūze skaidro, ka krāpnieki izmanto psiholoģisko manipulāciju, jo, sūtot vēstules no paziņu profila, cilvēks uzticas savam draugam vai ģimenes loceklim. Tajā brīdī viņš nezina, ka informāciju jau veido krāpnieks. 

Tieši portāla lietotāji ir tie, kas ziņo par dažādiem krāpniecības veidiem. Tie ir viņu novērojumi un sūdzības, kuras saņem portāla administratori. Pēc šo ziņojumu saņemšanas sākas administratoru „pētnieciskais darbs”. Ilze stāsta, ka situācija tiek izvērtēta pēc radītā zaudējuma: „Ja kāds cits ir izmantojis tavu profilu un nosūtījis vēstules tavā vārdā, tad mēs kā portāla vadība nevērsīsimies ar šādu informāciju policijā. Mēs ziņojam tad, ja pārkāpumi notiek masveidā un rada reālus finansiālus zaudējumus.”

Draugiem.lv administrācija cenšas iegūt visu iespējamo informāciju par katru iespējamo krāpniecības gadījumu. Izvērtējot situāciju, tiek nolemts, vai apkopotā informācija tiek nodota policijai tālākai izmeklēšanai. „Lai mēs pieņemtu rīcību, ir jābūt faktiem un pierādījumiem - gluži kā policijai,” skaidro Baiba.

Pagājušā gada decembrī pirmo reizi interneta vidē izplatījās informācija par darba vakancēm uzņēmumā draugiem.lv. Izmantojot viltus lapas, krāpnieki ieguva pieeju draugiem.lv lietotāju profiliem un uzņēmuma vārdā izsūtīja darba piedāvājumus. Lai iegūtu darbu draugiem.lv, obligāts priekšnoteikums bija bankas konta informācijas nosūtīšana.

Anna Neilande bija viena no portāla lietotājiem, kura saņēma šādu darba piedāvājumu no it kā paziņas profila: „Man atrakstīja pazīstama meitene, ar kuru nebiju kontaktējusies jau gandrīz gadu. Tā kā pirms tam bijām labi pazīstamas, es pārskatīju viņas vēstuli. Darba pienākumos bija katru dienu pārskatīt portāla draugiem.lv sūdzību sadaļu, par ko maksātu 250-300 latus mēnesī. Vēstulē arī tika minēts, ka meitene ir ļoti apmierināta ar šo darbu un tas neprasa daudz laika.” Lai gan Annai no sākuma šis piedāvājums likās aizdomīgs, viņa atbildēja savai paziņai, ka vēlas dzirdēt vairāk par šo darba vakanci. Uz vēstuli netika atbildēts un pēc pāris nedēļām meitene paziņoja, ka viņas profils bijis uzlauzts. 

Šobrīd krāpnieki ir atrasti. Kā aprīļa sākumā preses konferencē pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, tad aizturēti ir trīs jaunieši, uz kuru maldinošo darba piedāvājumu savus bankas datus devuši vairāk kā 1300 cilvēku. Dati galvenokārt tika izmantoti, lai noformētu ātros kredītus. Patlaban policija ir apzinājusi 27 personas, un nodarītais zaudējumu apmērs veido 8000 latu. 

Administratore Ilze akcentē, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš, kur ievadam savas e-pasta adreses un paroles. „Ja mājaslapas adresē kaut vai viens burts vai cipars nav tā, kā parasti, tad tā ir viltus lapa,” saka Ilze. Lietotāju profilus nevar uzlauzt, ja vienīgi lietotājs pats nav ievadījis savus datus viltus lapā. 

Portāla „Drošs Internets” pārstāve Agnese Kriķe iesaka cilvēkiem ļoti kritiski izvērtēt informācijas iegūšanas vidi, vietni un veidu - vai konkrētais interneta resurss ir uzticams informācijas avots. Informāciju, kas saistīta ar finanšu darījumiem, kā darba piedāvājumiem, jāvērtē īpaši uzmanīgi: „Ir jācenšas sazināties ar institūciju tiešā veidā, lai pārliecinātos par piedāvājuma īstenumu,” stāsta Agnese. 

Administratore Baiba iesaka cilvēkiem būs uzmanīgākiem un vairāk lasīt interneta vidē publicētās norādes: „Ja portālā ir izveidots brīdinājums par iespējamu krāpniecību, tad tam jāpievērš papildus uzmanība.”

Valsts policijas pārstāvis cilvēkiem, kuri ir pamanījuši krāpnieciskus gadījumus vai paši kļuvuši par krāpniecības upuriem, iesaka vispirms sazināties ar uzņēmumu (šajā gadījumā draugiem.lv administrāciju), lai tā varētu veikt iekšējo pārbaudi par iespējamo krāpniecību. Tāpat ir jāsniedz informācija Valsts policijā, uzrakstot iesniegumu par savām aizdomām attiecībā uz iespējamu krāpniecību. 

Santa Līce-Krūze uzsver, ka internets nav nedrošāka vide par ielu vai neaizslēgtām mājas durvīm: „Sargāsim paši sevi, neradīsim kārdinājumu citiem”.